• Risku segums – izvēlē nosaukto vai visu risku segums. Katra nosauktā riska definīcija ir svarīga, jo apdrošināšanas kompānijām tās atšķiras. Liela uzmanība jāpievērš izņēmumiem.

• Objekts – ļoti būtiski precīzi un pilnvērtīgi jānorāda un jāuzskaita objektus ar visiem tiem saistošajiem priekšmetiem, lietām, kas ir neatņemama vai pieguļoša objekta teritorijā. Jebkura neskaidrība vai nepilnība objektu sarakstā apdrošināšanas līgumā var tikt definēta kā neapdrošināta daļa, līdz ar to, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atlīdzību daļēji vai pilnīgi var atteikt.

• Apdrošinājuma summa – svarīgi izvēlēties pietiekoši lielu apdrošinājuma summu, kas spēs nosegt visu potenciālo risku radītos zaudējumus visiem objektiem. Summas noteikšanā izmanto objektu vērtības. Ja polisē noteiktā apdrošinājuma summa būs par mazu, tad iestājas zemapdrošināšanas princips, ko nosaka Apdrošināšanas līguma likums. Tas nozīmē, ka zaudējuma atlīdzība tiks samazināta proporcionāli tai starpībai, kāda veidojas starp reālo summu un polisē norādīto summu. Ja polisē noteiktā apdrošinājuma summa būs par lielu, tad iestājas virsapdrošināšanas princips, ko nosaka Apdrošināšanas līguma likums. Tas nozīmē, ka zaudējuma atlīdzība nepārsniegs apdrošināšanas objekta reālo vērtību neatkarīgi no tā, kas norādīts apdrošināšanas polisē.

• Objekta vērtība. Pastāv vairākas formas kā nosaka objekta vērtību:

Tirgus vērtība nekustamajam īpašumam – Tiek izmantota gadījumos, ja īpašums nav standarta objekts vai klientam ir kāda īpaša, specifiska nepieciešamība norādīt tieši šo summu.

Atjaunošanas vērtība – labākais risinājums nekustamā īpašuma apdrošinājuma summas noteikšanai, jo tas ir komplekss aprēķins zaudējuma noteikšanai un saistīts ar būvniecības pakalpojumu izmaksām apdrošināšanas līguma darbības laikā.

Faktiskā vērtība – izplatītākais veids vecu un nolietotu nekustamo īpašumu apdrošināšanai, kur ilgāku laiku nav veikti renovācijas vai uzturēšanas remontdarbi. Šajā formā apdrošinātāji parasti nosaka objekta atjaunošanas vērtību, no kuras tiek atskaitīts nolietojums, savā ziņā daļēji vai pilnībā iekļaujot zemapdrošināšanas principu.

Bilances vērtība – viena no nelabvēlīgākajām vērtības noteikšanas formām. Šo formu reizēm izmanto uzņēmumos kur nepieciešama visu aktīvu apdrošināšana, ko pieprasa kredītiestāde. Neiesakām izmantot šo aprēķina metodi!

Eksperta novērtētā vērtība – izmantojama vērtības noteikšanai gan ļoti grūti novērtējamiem objektiem, unikāliem, retiem, arhioloģiskiem, mākslinieciskajiem un tam līdzīgiem, gan objektiem, kuriem vērtības noteikšana bijusi saistīta ar finansējumu vai ar pirkšanas pārdošanas darījumu.

Tirgus vērtība kustamajam īpašumam – bieži izmantojams princips tieši kustamā īpašuma apdrošināšanai, jo lielākā daļa preču ir iegādājamas vai aizvietojamas ar līdzīgām vai tādām pašām precēm, tādēļ ir ļoti vienkārši pārbaudīt vai salīdzināt preču tirgus vērtības. Iesakām apdrošināšanas līgumā ļoti uzmanīgi izlasīt, kāda objekta vērtības noteikšanas forma vai formas tiek piemērotas.

• Pušu saistības – apdrošināšanas līgums paredz gan ievērot rūpīga saimnieka attieksmi pret apdrošināto īpašumu, gan arī ievērot visus normatīvos aktus, kas attiecas uz īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu. Bez tam, apdrošināšanas līgums paredz arī saistības, kas izriet tieši no noslēgtā apdrošināšanas līguma, kā piemēram, maksāšanas disciplīnu un procedūras, kā rīkoties uzsākot remontdarbus, vai kas jādara pēc negadījuma.